Par Signālvēšanām

Signālvēlēšanas:
– stiprina Latvijas jauniešu pilsonisko kompetenci;
– aktīvi iesaista jauniešus demokrātiskas sabiedrības pilsoniskās līdzdalības mehānismā – vēlēšanās;
– ļauj izprast vēlēšanu procesu un nozīmību;
– stiprina kritisko domāšanu;
– vairo izpratni par informētības lomu savām vērtībām atbilstošu kandidātu izvēlē;
– pilnveido mūsdienu pilsonim nozīmīgas zināšanas, prasmes un attieksmes;
– palielina sabiedrības interesi un izpratni gan par jauniešu viedokli, gan par digitālās demokrātijas formām .

Latvijā dalība vēlēšanās ir iespējama no 18 gadu vecuma, taču sabiedrībā notiekošā analīze, politiskā procesa izpratne, pilsoņu līdzdalības iespēju pārzināšana un izmantošana raksturo ikvienu demokrātiskas sabiedrības locekli.

Signālvēlēšanas tiek īstenotas 10 līdz 15 Latvijas pašvaldībās. Tiešsaistes balsošana notiks laikā no 2025. gada 19. maija līdz 31. maijam digitālajā platformā www.signalvelesanas.lv. Signālvēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 7. jūnija plkst. 20.01, lai informētu sabiedrību par jauniešu izvēli un stiprinātu vēlēšanu nozīmi sabiedriskajā diskursā. 

Projekta īstenošana tiek balstīta Ziemeļvalstu ilggadējā pieredzē vēlēšanu izspēļu (mock election) rīkošanā.

Ziemeļvalstu pieredze

Skolu vēlēšanas (mock elections) Ziemeļvalstu skolās spēlē būtisku lomu līdzdalības veicināšanā. Šī iniciatīva palīdz izaugt informētiem un aktīviem pilsoņiem, tādējādi stiprina demokrātiskās sabiedrības pamatus.

Somija

Somijas skolās notiekošās vēlēšanas, zināmas kā kouluvaalit, tiek rīkotas pirms valstī notiekošām vēlēšanām. Šo vēlēšanu rezultāti tiek publicēti un salīdzināti ar oficiālajiem vēlēšanu iznākumiem, veicinot diskusijas par jauniešu skatījumu un politiskajām tendencēm.

Kouluvaalit prakse ir nozīmīga pilsoniskās izglītības sastāvdaļa Somijā, kuras mērķis ir jau no agrīna vecuma mācīt skolēniem par demokrātiju, balsošanu un politisko līdzdalību.

Somijas Nacionālās Jauniešu padomes “Allianssi” organizētās skolu vēlēšanas 2023. gadā iesaistīja rekordlielu dalībnieku skaitu – 90 435.

Somijas izglītībā liels uzsvars tiek likts ne tikai uz pilsonisko līdzdalību un demokrātiju, bet arī uz medijpratību un kritisko domāšanu. Šī pieeja stiprina informētas un aktīvas pilsonības principus.

Apvienojot praktisko vēlēšanu pieredzi ar kritisko mediju izglītību, Somijas skolas sekmē skolēniem nepieciešamo prasmju attīstību, lai veicinātu to jēgpilnu dalību demokrātiskā sabiedrībā.

Norvēģija

Kopš 1989. gada Norvēģijā tiek sistemātiski organizētas skolu vēlēšanas (Skolevalgprosjektet) vidusskolās.

Skolu vēlēšanas notiek pirms nacionālajām un pašvaldību vēlēšanām. Sākotnēji tās tika organizētas, izmantojot tradicionālās papīra biļetenu un urnu metodi. Kopš 2001. gada rezultāti tiek publicēti internetā, un no 2003. gada tiek īstenoti dažādi pilotprojekti elektroniskās balsošanas ieviešanai.

Aptuveni 70% Norvēģijas vidusskolu piedalās skolu vēlēšanās. Pasākumi bieži tiek papildināti ar debatēm, kurās piedalās politisko partiju pārstāvji (īpaši no partiju jauniešu nodaļām), dodot skolēniem iespēju iepazīt dažādus politiskos uzskatus.

Skolu vēlēšanu rezultāti tiek publicēti neilgi pirms oficiālajām vēlēšanām un piesaista lielu mediju un politisko analītiķu uzmanību. Lai gan tie ne vienmēr precīzi atspoguļo oficiālo vēlēšanu rezultātus, tie norāda uz politiskajām tendencēm.

Papildus balsošanas procesam skolu vēlēšanu projekts ietver arī aptaujas, kas salīdzina skolēnu politiskos uzskatus ar vispārējiem sabiedrības viedokļiem. Šie dati sniedz vērtīgu ieskatu jauniešu politiskajā izpratnē un palīdz izstrādāt izglītības stratēģijas, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību.

Zviedrija

Arī Zviedrijā skolās tiek organizētas skolu vēlēšanas. Pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām aptuveni 420 Zviedrijas skolas reģistrēja savu līdzdalību skolu vēlēšanās. 2022. gada Parlamenta vēlēšanu laikā, skolu vēlēšanās piedalījās 1 449 Zviedrijas skolas.

“Mēs esam apmierināti, bet, protams, mēs vēlētos, lai piedalās vairāk skolu,” saka Lena Nīberga, Zviedrijas Jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības lietu aģentūras ģenerāldirektore, kas organizē skolu vēlēšanas. Pētījumā par vēlēšanu ietekmi uz Zviedrijas skolēniem tika secināts, ka dalība skolu vēlēšanās palielina jauniešu politisko interesi un efektivitāti, kas potenciāli var novest pie lielākas vēlētāju aktivitātes nākotnes vēlēšanās.

Dānija

Dānijā skolu vēlēšanas, zināmas kā skolevalg, parasti tiek rīkotas vienlaikus ar lielākajām valsts vēlēšanām vai neilgi pirms tām, piemēram, parlamenta vēlēšanām (Folketingsvalg). Skolu vēlēšanu norises laiks var atšķirties, taču tās parasti tiek organizētas oficiālās vēlēšanu kampaņas periodā, ļaujot skolēniem iesaistīties politiskajā procesā un balsot pirms īstās vēlēšanu dienas. Šāds laika grafiks nodrošina, ka skolēni var sekot kampaņas debatēm, iepazīties ar politiskajām partijām un to programmām, kā arī izdarīt pārdomātu izvēli balsojumā.

Skolevalg rezultāti tiek publicēti un salīdzināti ar oficiālajiem vēlēšanu iznākumiem, sniedzot ieskatu jauniešu skatījumā un politiskajās tendencēs Dānijā. Šī prakse ir nozīmīga pilsoniskās izglītības sastāvdaļa, kuras mērķis ir jau no agrīna vecuma mācīt skolēniem par demokrātiju, balsošanu un politisko līdzdalību.

Islande

Islandē netiek īstenota valsts mēroga skolu vēlēšanas, tomēr dažas skolas organizē skolu vēlēšanas (leikjakosningar vai æfingakosningar) kā daļu no pilsoniskās izglītības programmām, lai veicinātu skolēnu izpratni un interesi par politiku..

Pilsoniskā izglītība ir būtiska Islandes skolu sastāvdaļa un klasēs tiek veicinātas diskusijas par demokrātiju, pārvaldību un politisko līdzdalību.

Izmantotie termini:

mock elections – imitētās vēlēšanas, simulācijvēlēšanas, kas tekstā tiek tulkotas kā skolu vēlēšanas.

Latvijā tiks lietots nosaukums Signālvēlēšanas.

@ Materiālu sagatavoja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, 2025