Šīs darba grupas uzmanības centrā bija sociālā politika, demogrāfija, nodarbinātība, satiksme un mobilitāte, kā arī veselība.

Jaunieši uzsvēra sociālā atbalsta sistēmas elastības nozīmi, mudinot analizēt cilvēka faktisko situāciju, nevis vecumu kā galveno kritēriju. Īpaši tika izcelta nepieciešamība nodrošināt bezmaksas psiholoģisko palīdzību plašām sabiedrības grupām, kas liecina par pieaugošu izpratni par mentālās veselības nozīmi sabiedrības labklājībā. 

Mobilitātes un reģionālās pieejamības jautājumos jaunieši akcentēja sabiedriskā transporta nozīmi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Transporta pieejamība tika uztverta ne tikai kā infrastruktūras, bet arī kā sociālās taisnīguma jautājums, kas ietekmē izglītības, darba un kultūras pieejamību reģionos. 

Nodarbinātības jomā īpaši izskan nepieciešamība uzlabot vasaras darba programmas, padarot tās pieejamākas. Jaunieši uzsver, ka pirmā darba pieredze ir būtiska gan profesionālajai attīstībai, gan pašapziņai. Vienlaikus tiek minēts, ka sociālo pakalpojumu sniegšanai jābūt efektīvākai un vienlīdzīgākai visās pašvaldībās, izveidojot vienotu pakalpojumu piedāvājuma sistēmu, kas novērš situāciju, kur atbalsta apjoms un kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas. Jāturpina un jāpalielina atbalsts mazāk nodrošinātām ģimenēm, tostarp līdzmaksājums pusdienām skolas posmā. Īpaši aktuāls ir arī reģionālais mājokļu jautājums – jaunieši norāda, ka bez mērķēta atbalsta mājokļa pieejamībai reģionos ir grūti veicināt atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, tādējādi mājokļu  politika cieši saistās ar demogrāfijas un reģionālās attīstības perspektīvām.

Mobilitātes joma jauniešu skatījumā ir cieši saistīta ar vienlīdzīgām iespējām. Sabiedriskā transporta pieejamība reģionos ir priekšnoteikums, lai jaunieši varētu nokļūt skolā, darbā, pulciņos vai veselības aprūpes iestādēs. Tiek akcentēta nepieciešamība sakārtot maršrutu tīklu, mazināt pārvietošanās izmaksas un meklēt risinājumus, kas ļautu samazināt biļešu cenas. Lielāks uzsvars uz dzelzceļa attīstību tiek uztverts kā ilgtspējīgs un efektīvs risinājums gan mobilitātes, gan klimata politikas kontekstā. Vienlaikus būtiska ir arī ceļu infrastruktūras kvalitāte, īpaši drošai nokļūšanai uz skolu lauku teritorijās, kur alternatīvu pārvietošanās veidu bieži nav vispār.

Veselības un aprūpes jomā, pirmkārt, nepieciešama sistemātiska un bezmaksas psiholoģiskā atbalsta pieejamība jauniešiem, tostarp skolās un augstskolās, ar īsākiem gaidīšanas termiņiem un anonīmu piekļuvi pakalpojumiem. Otrkārt, jāstiprina primārās veselības aprūpes pieejamība reģionos, nodrošinot, ka ģimenes ārstu un speciālistu trūkums neierobežo jauniešu iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību. Treškārt, nepieciešama plašāka veselības pratības izglītība skolās – par mentālo veselību, atkarību profilaksi, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī digitālās vides ietekmi uz pašsajūtu. Ceturtkārt, jaunieši redz nepieciešamību attīstīt digitālus veselības risinājumus, piemēram, attālinātas konsultācijas un vienkāršotu e-veselības sistēmu. Piektkārt, būtiska ir profilakses stiprināšana – regulāras bezmaksas veselības pārbaudes jauniešiem, sporta un fizisko aktivitāšu pieejamības veicināšana, kā arī agrīna atbalsta programmas tiem, kuri saskaras ar emocionālām vai sociālām grūtībām.