Aktīvākie balsotāji Signālvēlēšanās bija Ludzas, Alūksnes, Balvu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības jaunieši, kur nobalsoja teju 30% 16, 17 gadīgo jauniešu. Zemākā aktivitāte – Ķekavas, Tukuma un Saulkrastu novados, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībās, kur nobalsojuši mazāk kā 10% jauniešu.
Signālvēlēšanas notika trīs secīgās kārtās – jaunieši februārī un martā izstrādāja ieteikumus partiju programmām, aprīlī un maijā analizēja partiju programmas un tikai tad balsoja.
Signālvēlēšanu īstenošana notika sadarbībā ar mācību iestādēm, jauniešu organizācijām un pašvaldībām. Redzam, ka tieši pieaugušie ar savu rīcību un attieksmi būtiski ietekmēja Signālvēlēšanu rezultātu – pedagogi, izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji, ierēdņi un amatpersonas, kas nebaidās no jauniešu balss, ir gatavi skaidrot politiskos procesus, mācot kļūt par aktīvu un atbildīgu pilsoni, radīja vidi, kurā jaunieši varēja praktizēt demokrātiju. Diemžēl ne visur tika radīti labvēlīgi apstākļi, tādējādi izgaismojot vājo demokrātijas kultūru.
Kā uzsver Signālvēlēšanu projekta vadītāja Liene Valdmane: “Signālvēlēšanu īstenošanas laikā dzirdējām dažādas frāzes, piemēram, “Demokrātija nav prioritāte pavasarī, matemātika tagad ir svarīgāka; Mēs negribam, lai jūs stāstāt par vēlēšanām, jo tā taču ir aģitācija; Mana balss taču neko nemaina u.c..” Šāda pieaugušo nostāja rodas no pašu nezināšanas, bezatbildības un nepietiekamas demokrātijas izpratnes. Būt aktīvam pilsonim demokrātijā ir mūsu pienākums, nevis viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skola ir vieta, kur jaunietis drošā vidē var mācīties demokrātiju, ne tikai dažu mācību stundu ietvaros gūt teorētiskas zināšanas.
Signālvēlēšanu rezultāti apliecina akūtu nepieciešamību pēc stratēģiskas pilsoniskās kompetences stiprināšanas Latvijas skolās, ja vien vēlme pēc aktīvas un līdzdalīgas sabiedrības nav tikai vārdi. Ja pieaugušie atrunājas, ka stāstīt par politiskiem procesiem ir tas pats, kas būt partejiskam, tad tas apliecina nezināšanu vai apzinātu liekulību. Izskaidrot, kā norit vēlēšanu process nav partejiskums. Mācīt analizēt partiju programmas nav partejiskums. Mēs audzinām apolitisku sabiedrību, taču demokrātiska sabiedrība šādi nevar pastāvēt, jo “vara pieder tautai” nozīmē uzņemties atbildību par sabiedrībā notiekošo. Kritiska domāšana, zināšanas, atbildība pret sabiedrību nerodas brīdī, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu – tikai sistemātisks process ved pie rezultāta, kas minēts Latvija2030: “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.”
PARTIJU KOPĒJIE REZULTĀTI
BALSU SADALĪJUMS PARTIJĀM PAŠVALDĪBĀS
Signālvēlēšanās (izlozes kārtībā) piedalījās 15 pašvaldības: Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība. Signālvēlēšanas tika organizētas arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Pateicoties Jelgavas jauniešu aktivitātei, Signālvēlēšanas notika arī trīs Jelgavas skolās.
