Ekspertu diskusija “Signālvēlēšanas kā nozīmīgs pilsoniskās izglītības instruments”
Pirmās Signālvēlēšanas Latvijā ir aizvadītas, 16 un 17 gadus veci jaunieši ir signālizējuši savu izvēli – kāda tā bijusi, cik spēcīga un kas nepieciešams, lai šis signāls kļūtu spēcīgāks, diskutēja Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre, Žaneta Ozoliņa, politoloģe, Latvijas Universitāte Politikas zinātnes nodaļas profesore, Inta Lase, starptautiska vēlēšanu novērošanas eksperte, Marta Rībele, pedagogs, Signālvēlēšanu domnīcas moderatore Rīga, Kārlis Zikmanis, Signālvēlēšanu rīkotājs Jelgavas pilsēta, moderēja sarunu Andris Gobiņš, Eiropas Kustība Latvijā prezidents. Diskusijā par pirmo Signalvēlēšanu rezultātiem tika izgaismotas vairākas būtiskas atziņas un izaicinājumi, kas saistīti ar jauniešu politisko līdzdalību un pilsonisko izglītību. 🔹Kārlis Zikmanis no Jelgavas, kurš organizēja balsošanu trīs pilsētas skolās, īpaši akcentēja pamatzināšanu trūkumu jauniešu vidū. Viņaprāt, ir jākoncentrējas uz ieguldījumu kritiskās domāšanas attīstībā un spēju analizēt informāciju – tas ir pamats, bez kura vēlēšanas kļūst par formalitāti, nevis apzinātu izvēli. 🔹Vēlēšanu eksperte Inta Lase uzsvēra, ka Signalvēlēšanas ir lielisks veids, kā jauniešiem praktiski izmēģināt savu roku tiešajā demokrātijā. Tomēr, pēc viņas domām, joprojām sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ka jaunietis ir līdzvērtīgs sabiedrības loceklis, kam pieder balss un izvēle. Viņa norādīja, ka bailes runāt par vēlēšanām skolā un piesardzība no iespējamas aģitācijas ir pārspīlētas – ir skaidra robeža starp izglītošanu un politisko ietekmēšanu. Patiesībā problēma slēpjas nevis jauniešos, bet pieaugušo nevēlēšanās dzirdēt viņu balsi. 🔹Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre, savukārt norādīja, ka problēmas sakne ir dziļāka – Signalvēlēšanas ir tikai redzamā daļa. Demokrātiskā līdzdalība prasa sistemātisku darbu – izglītības sistēmai un nozarei kopumā ir jāsagatavo jaunietis ne tikai vēlēšanu dienai, bet dzīvei demokrātiskā iekārtā. Viņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt dialogu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem, pieminot Nacionālā jaunatnes dialoga potenciālu kā vienu no iespējamiem instrumentiem. 🔹 Politikas skolotāja Marta Rībele piekrita par dialoga trūkumu un atzina, ka skolotāju vadītās nodarbības vien ir par maz. Pilsoniskās izglītības apjoms mācību programmās esot pārāk niecīgs, lai jaunietis spētu gūt pilnvērtīgu priekšstatu par procesiem, kuros viņam būtu jāiesaistās. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir publiskot vēlēšanu rezultātus laikā, kad jaunietis vēl ir aktīvi iesaistīts – piemēram, vēlēšanu nedēļā –, jo tikai tad viņš spēj noķert momentu, būt procesā un sekot līdzi arī tālāk, piemēram, debatēm. Viņasprāt, nākotnē būtu vēlama vēl ciešāka pietuvināšanās īstajam vēlēšanu procesam, iespējams, pat organizējot klātienes vēlēšanas skolā. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka digitālā vide klasē ir būtisks izaicinājums, ko nevar ignorēt. 🔹 Žanete Ozoliņa piekrita par abpusēja dialoga nozīmi un pauda, ka jauniešiem ir jāsāk apzināties – politika nav kaut kas svešs vai atrauts no viņu ikdienas. Runājot par vēlēšanu rezultātiem, viņa teica, ka tie nav pārsteigums – skolas attieksme un iesaiste skaidri atspoguļojas arī balsojumā. Vienlaikus viņu priecēja tendence, ka vietējās politiskās partijas kļūst redzamākas jauniešu izvēlēs, un ka nacionālā līmeņa partijas nav masveidā svītrotas, kas liecina par augošu izpratni. Diskusija apliecināja, ka Signalvēlēšanas ir tikai viens posms plašākā līdzdalības ceļā. Lai gan projekts ir svarīgs solis, tas vien nav pietiekams – daudz lielāks darbs jāiegulda pirms tam, lai rezultāts nebūtu vien ilustrācija, bet liecība par nobriedušu pilsonisku apziņu.
Paziņojums par Signālvēlēšanu rezultātiem
❗ Vēršam uzmanību, ka 3.vietu Signālvēlēšanas partiju kopvērtējuma rezultātos dala divi politiskie spēki, nevis viens, kā tas izskanējis mediju ziņās. 🔹10.2% Progresīvie🔹8.25% Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”🔹7.95% Sarauj, Latgale! | 7.95% Jaunā Vienotība Aicinām medijus atspoguļot rezultātus korekti, vēršot uzmanību detaļām!
Noslēgušās Latvijā pirmās Signālvēlēšanas – rezultāti
Aktīvākie balsotāji Signālvēlēšanās bija Ludzas, Alūksnes, Balvu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības jaunieši, kur nobalsoja teju 30% 16, 17 gadīgo jauniešu. Zemākā aktivitāte – Ķekavas, Tukuma un Saulkrastu novados, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībās, kur nobalsojuši mazāk kā 10% jauniešu.Signālvēlēšanas notika trīs secīgās kārtās – jaunieši februārī un martā izstrādāja ieteikumus partiju programmām, aprīlī un maijā analizēja partiju programmas un tikai tad balsoja. Signālvēlēšanu īstenošana notika sadarbībā ar mācību iestādēm, jauniešu organizācijām un pašvaldībām. Redzam, ka tieši pieaugušie ar savu rīcību un attieksmi būtiski ietekmēja Signālvēlēšanu rezultātu – pedagogi, izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji, ierēdņi un amatpersonas, kas nebaidās no jauniešu balss, ir gatavi skaidrot politiskos procesus, mācot kļūt par aktīvu un atbildīgu pilsoni, radīja vidi, kurā jaunieši varēja praktizēt demokrātiju. Diemžēl ne visur tika radīti labvēlīgi apstākļi, tādējādi izgaismojot vājo demokrātijas kultūru. Kā uzsver Signālvēlēšanu projekta vadītāja Liene Valdmane: “Signālvēlēšanu īstenošanas laikā dzirdējām dažādas frāzes, piemēram, “Demokrātija nav prioritāte pavasarī, matemātika tagad ir svarīgāka; Mēs negribam, lai jūs stāstāt par vēlēšanām, jo tā taču ir aģitācija; Mana balss taču neko nemaina u.c..” Šāda pieaugušo nostāja rodas no pašu nezināšanas, bezatbildības un nepietiekamas demokrātijas izpratnes. Būt aktīvam pilsonim demokrātijā ir mūsu pienākums, nevis viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skola ir vieta, kur jaunietis drošā vidē var mācīties demokrātiju, ne tikai dažu mācību stundu ietvaros gūt teorētiskas zināšanas. Signālvēlēšanu rezultāti apliecina akūtu nepieciešamību pēc stratēģiskas pilsoniskās kompetences stiprināšanas Latvijas skolās, ja vien vēlme pēc aktīvas un līdzdalīgas sabiedrības nav tikai vārdi. Ja pieaugušie atrunājas, ka stāstīt par politiskiem procesiem ir tas pats, kas būt partejiskam, tad tas apliecina nezināšanu vai apzinātu liekulību. Izskaidrot, kā norit vēlēšanu process nav partejiskums. Mācīt analizēt partiju programmas nav partejiskums. Mēs audzinām apolitisku sabiedrību, taču demokrātiska sabiedrība šādi nevar pastāvēt, jo “vara pieder tautai” nozīmē uzņemties atbildību par sabiedrībā notiekošo. Kritiska domāšana, zināšanas, atbildība pret sabiedrību nerodas brīdī, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu – tikai sistemātisks process ved pie rezultāta, kas minēts Latvija2030: “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.” PARTIJU KOPĒJIE REZULTĀTI BALSU SADALĪJUMS PARTIJĀM PAŠVALDĪBĀS Signālvēlēšanās (izlozes kārtībā) piedalījās 15 pašvaldības: Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība. Signālvēlēšanas tika organizētas arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Pateicoties Jelgavas jauniešu aktivitātei, Signālvēlēšanas notika arī trīs Jelgavas skolās.
Pirmās Signālvēlēšanas Latvijā ir noslēgušās: Ludzas novads aktīvākā Signālvēlēšanu pašvaldība
Liels paldies visiem 16 un 17 gadus vecajiem jauniešiem, kuri piedalījās un izdarīja savu izvēli pirmajās Signālvēlēšanās Latvijā! Jūsu balss ir svarīga, un jūs to apliecinājāt! Aktīvākie balsotāji bija Ludzas novada pašvaldībā – uz tikšanos jau 7. jūnijā Ludzas novadā!Otrajā vietā – Alūksnes novada pašvaldība, trešajā – Balvu novada pašvaldība Vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 7. jūnijā plkst. 20:01! Paldies balsotājiem 15 pilotpašvaldībās: Rīgas valstspilsēta, Ķekavas novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Jūrmalas valstspilsēta, Tukuma novads, Liepājas valstspilsēta, Saulkrastu novads, Madonas novads, Alūksnes novads, Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Ludzas novads, Balvu novads. Paldies visām pašvaldību izglītības pārvaldēm, jauniešu centriem, jaunatnes darbiniekiem, skolām, skolotājiem, skolēnu pašpārvaldēm un organizācijām, kas aktīvi iesaistījās jauniešu informēšanā un sagatavošanā! Signālvēlēšanas ļāva jauniešiem izjust, kā ir balsot – ne tikai kā tehnisku darbību, bet kā iespēju ietekmēt sabiedrības virzību. Šī pieredze veido ilgtermiņa izpratni par pilsonisko atbildību un stiprina pārliecību, ka viņu viedoklis ir nozīmīgs. Tas ir ieguldījums demokrātiskā nākotnē.
Signālvēlēšanas Ķekavas novadā: Ķekavas novada jauniešu dome organizē izglītojošu pasākumu “Sliktie vai labie vēlētāji”
23. maijā “Jaunu ideju centra” telpās Ķekavā notika Ķekavas novada jauniešu domes organizētais izglītojošais pasākums “Sliktie vai labie vēlētāji”, lai veicinātu jauniešu izpratni par vēlēšanām un mudināt uz aktīvāku līdzdalību “Signālvēlēšanās”. Pasākuma ievadā Ķekavas novada jauniešu dome iepazīstināja ar savu darbību un iepazīstināja jauniešus ar Signālvēlēšanām – balsošanas procesu 16 un 17 gadus veciem jauniešiem 15 pašvaldībās, tostarp – Ķekavas novadā, kas sniedz iespēju jauniešiem praktiski izprast vēlēšanu norisi. Jauniešiem bija iesildošais uzdevums salikt kopā Ķekavas novada vēlēšanu kandidātu vārdus un uzvārdus. Trīs atjautīgākie un ātrākie dalībnieki saņēma gardas balvas. Turpinājumā sekoja prezentācija par Signālvēlēšanu nozīmi un norisi. Jaunieši ieguva būtiskāko informāciju par Signālvēlēšanu procesu un saņēma arī īpaši sagatavotās jaunā vēlētāja rokasgrāmatas – “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, kas aicina pārdomāt līdzdalības nozīmi un sagatavo balsošanai. Lai nostiprinātu iegūtās zināšanas, tika organizēts interaktīvs Kahoots par Signālvēlēšanām un Ķekavas novada pašvaldības vēlēšanām, kas rosināja dalībniekus aktīvi iesaistīties un diskutēt. Noslēgumā 16 un 17 gadus vecie jaunieši piedalījās balsojumā – Signālvēlēšanās, kuras mērķis bija sniegt praktisku pieredzi vēlēšanu norisē un rosināt izpratni par vēlētāja atbildību. Katrs dalībnieks pēc balsojuma saņēma īpašu uzlīmi – “Es piedalījos Signālvēlēšanās!” kā apliecinājumu savai pilsoniskajai aktivitātei. Pasākums apliecināja, ka jaunieši ir gatavi iesaistīties un izprast demokrātijas pamatprincipus, ja tiek piedāvāta atbilstoša vide un atbalsts. Ķekavas novada jauniešu domes iniciatīva ir piemērs, kā jauniešus mudināt būt informētiem, atbildīgiem un aktīviem vēlētājiem. Atgādinām – Signālvēlēšanas turpinās vēl 3 dienas, 31.maija plkst. 22:00! Jaunieti, izmantot savu balsi un piedalies Signālvēlēšanās, Tavai balsij ir spēks!
Aktīvi jaunieši iniciē Signālvēlēšanu norisi Jelgavas valstspilsētā
Šī gada 29. maijā Jelgavas valstspilsētas trīs skolās – Jelgavas 4. vidusskolā, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā – no pulksten 8.30 līdz 14.00 norisināsies īpašs notikums, kuru inicējuši paši jaunieši: Signālvēlēšanas. Tā būs iespēja iejusties pilntiesīga vēlētāja lomā, izprast vēlēšanu norises būtību un praktiski piedzīvot demokrātijas procesus. Šo iniciatīvu iedvesmojusi Somijas labā prakse – Signālvēlēšanas Jelgavā būs maksimāli pietuvinātas īstām vēlēšanām. Skolās tiks izveidotas vēlēšanu iecirkņu telpas ar visām nepieciešamajām sastāvdaļām: vēlēšanu komisija, vēlētāju saraksti, oficiāli balsošanas biļeteni, kabīnes balsošanai un vēlēšanu urnas, kā arī procesu uzraudzīs vēlēšanu novērotāji. Tas ļaus jauniešiem ne tikai mācīties par demokrātiju teorētiski, bet arī praktiski saprast, kā notiek vēlēšanas, kā tiek organizēts un nodrošināts to godīgums un caurspīdīgums. Atšķirībā no valsts mēroga vēlēšanām, šajās Signālvēlēšanās Jelgavas jaunieši neizvēlēsies konkrētus kandidātus, bet gan politiskās partijas, kurām viņi būtu gatavi uzticēt savas balsis. Īpaša sadaļa būs veltīta arī personiskajiem uzskatiem – tajā būs vieta, kur paust, kas katram jaunajam vēlētājam Jelgavas valstspilsētā ir vissvarīgākais. Teikums “Man Jelgavā ir svarīgi…” aicinās jauniešus reflektēt par vietējo problēmu loku, izteikt savas vēlmes, prioritātes un cerības pilsētas attīstībai. Šim procesam jaunieši gatavojas jau laikus – viņi pēta partiju programmas, mācās izprast un analizēt politiskos solījumus, attīsta kritisko domāšanu un iedziļinās pašvaldības darba principos. Viņi meklē atbildes uz jautājumiem: kas ir populisms, kā to atpazīt, un kā vērtēt partiju paveikto līdzšinējo darbu? Šīs prasmes nav tikai noderīgas šim konkrētajam notikumam – tās ir ilgtermiņā nozīmīgas zināšanas, kas palīdzēs veidot atbildīgu un informētu sabiedrību. Signālvēlēšanas Jelgavas valstspilsētā ir apliecinājums tam, ka jaunieši vēlas būt daļa no lēmumu pieņemšanas procesa. Viņi nav vienaldzīgi, viņi vēlas būt sadzirdēti un saprasti. Ar šo iniciatīvu Jelgavas valstspilsēta kļūst par vietu, kur demokrātija nostiprinās jau skolā.
Iedvesmas vakars aktīvākajā Signālvēlēšanās pašvaldībā
7. jūnijā norisināsies īpašs Iedvesmas vakars jauniešiem, kas tiks rīkots pašvaldībā ar visaugstāko balsotāju līdzdalību Signālvēlēšanās. Šo pašvaldību paziņosim 1. jūnijā, kad kļūs zināms, kurā vietā jaunieši bijuši visaktīvākie savās pilsoniskajās izvēlēs! Šis vakars būs pateicība, iedvesma un kopā būšanas svētki, kuros sumināsim aktīvākos jauniešus un pašvaldību, kas ir parādījusi izcilu piemēru demokrātiskas līdzdalības veicināšanā. Signālvēlēšanas ir piemērs, kā jaunieši spēj un vēlas iesaistīties sabiedrības procesos, analizēt politiskās partijas, veidot priekšlikumus un aktīvi paust savu viedokli. Daudzās izglītības iestādēs balsojums norisināsies kā nozīmīgs notikums, ar īpašu svētku noskaņu, ko radīs skolēnu pašpārvaldes, skolotāji un skolu administrācija. Paldies visiem, kas aktīvi iesaistījušies! Skolām, pašvaldībām, pedagogiem un, protams, pašiem jauniešiem, kuri drosmīgi gatavi paust savu balsi un palīdz nostiprināt demokrātijas kultūru Latvijā. Tiekamies pašvaldībā, kur visvairāk skan jauniešu balss!
Kur rodas “vēlēšanas” – ģimenē, skolā vai plašākā sabiedrībā?
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas Radio raidījums “Ģimenes studija” pievēršas būtiskam jautājumam: kā veidojas bērnu un jauniešu izpratne par vēlēšanām un pilsonisko līdzdalību? Sarunā piedalās dažādu jomu eksperti, tostarp Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse, dizainere un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Inguna Elere, Eiropas Kustības Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane, kā arī Rīgas Skolēnu domes pārstāvji Ernests Gustavs Mikuts un Sofija Skibo. Diskusijā tiek analizēts, cik svarīgi ir bērnus un jauniešus iesaistīt diskusijās un lēmumu pieņemšanā par izvēli vēlēšanās, kā arī tiek aplūkota jauniešu pilsoniskuma attīstība. Eksperti dalās pieredzē un piedāvā idejas, kā veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos. Ģimenes studija | Kur rodas “vēlēšanas” – ģimenē, skolā vai plašākā sabiedrībā?
“Kokčis pirms vēlēšanām” | Liepājas jaunieši sarunājas ar deputātu kandidātiem par līdzdalību un pilsētas nākotni
Vai politika ir garlaicīga un nesaistoša? Iespējams. Bet ne ar mums! 7. maijā Liepājā norisinājās īpašs pasākums, kurā jaunieši tikās ar deputātu kandidātiem, lai neformālā un radošā gaisotnē kopīgi runātu par vēlēšanām, līdzdalību un savu lomu demokrātiskos procesos. Pasākums deva iespēju:– iepazīt iniciatīvu “Signālvēlēšanas” un uzzināt par pašvaldību vēlēšanām;– dzirdēt paraugdebati par jauniešu līdzdalību vēlēšanās;– diskutēt par vēlēšanām un to nozīmi;– kopā ar deputātu kandidātiem piedalīties interaktīvā simulācijas spēlē, kurā tika izspēlēta Liepājas attīstības plānošana nākošajam gadam. Šāda radoša un atvērta vide palīdzēja veidot patiesu dialogu starp jauniešiem un politiķiem. Jauniešiem tā bija iespēja pārliecināties, ka viņu viedoklim ir nozīme, savukārt kandidātiem – iedziļināties jauniešu skatījumā uz pilsētas attīstību un politikas procesiem. Īpašs paldies sadarbības partneriem: Liepāja , YOUPluss un biedrība “Debašu centrs”. Pasākums īstenots projekta “Signālvēlēšanas” un Liepājas kā Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2025 programmas ietvaros.