JAUNS MATERIĀLS – VALSTS VĪZIJU LABIRINTS
Tava izvēle – Latvijas nākotne! Gatavojoties Signālvēlēšanām, esam izstrādājuši kritisko domāšanu stiprinošu un sarunas raisošu materiālu – Valsts vīziju labirintu. Labirints palīdz saprast, kā vērtības ietekmē mūsu izpratni par labāko Latvijas attīstības scenāriju. Vai valstī svarīgākā ir sociālā drošība, disciplīna vai stipras kopienas? Atbildes ved pie Latvijas vīzijas un apzinātas izvēles Saeimas vēlēšanās! Lielu paldies sakām labirinta autorei, pētniecei, politisko procesu ekspertei Ivetai Kažokai. Kā nonākt līdz skaidrībai? 1. Izvēlies savu vērtību ceļu! Divās Labirinta sānu malās ir redzamas 14 vērtības (uz mājas simboliem), iepazīsties ar tām. Vērtības ved uz kādu no 14 Latvijas attīstības vīzijām. Sākumā izvēlies vērtību, kas Tev, domājot par Latvijas nākotni, šķiet būtiskākā no 14 piedāvātajām. Dodies pa izvēlēto labirinta ceļu, iepazīsti visas (6) ceļā minētās vērtības un principus. Nebaidies mainīt iesākto ceļu, ja kāda no minētajām vērtībām neatbilst tavai Latvijas nākotnes vīzijai. 2. Noskaidro savu ideālās valsts vīziju! Labirinta ceļi tevi aizved uz kādu no 14 valsts vīzijām (kalna simbols). Izlasi vīzijas nosaukumu ar atrodi to Labirinta otrajā pusē, kur sniegts plašāks vīzijas izklāsts. 3. Izdari gudru izvēli! Pārdomā un iepazīsties ar partiju programmām šeit. Atceries par savām vērtībām un Latvijas attīstības vīziju! Labirintu iespējams izmantot gan kā individuālu izziņas materiālu, gan arī divatā vai grupā – uzsākot sarunu par savu nākotnes Latviju. P.S. Labirintu labprāt dāvināsim jauniešu centriem, izglītības iestādēm un citiem interesentiem – rakstiet signalvelesanas@eiropaskustiba.lv
JAUNIEŠU KOORDINATORU APMĀCĪBAS
Apmācību laikā Signālvēlēšanu skolu komandu jaunieši tiek iepazīstināti ar signālvēlētāju apmācību programmām, to kā vadīt Signālvēlēšanu iecirkni un citiem organizatoriskiem jautājumiem. PIETEIKŠANĀS APMĀCĪBĀM (ATVĒRTA VISU LAIKU) APMĀCĪBU DATUMI DATUMS VIETA TELPA 12.jūlijs (Sv) Rīga nr.1 Klubs “Māja”, Kungu iela 8, Centra rajons, Rīga, LV-1050 18.jūlijs (Se) Jēkabpils Rīgas iela 192, Jēkabpils, LV-5202 19.jūlijs (Sv) Rēzekne Rēzeknes izglītības pārvalde, Atbrīvošanas Aleja 91, Rēzekne, LV-4601 22.jūlijs (Tr) Daugavpils JC “Navigators”, Raiņa iela 69, Daugavpils, LV-5401 25.jūlijs (Se) Liepāja YOU+, Kungu iela 2, Liepāja, LV-3401 26.jūlijs (Sv) Ventspils Ventspils Jauniešu māja, Kuldīgas iela 13, Ventspils, LV-3601 8.augusts (Se) Rīga nr.2 JC “Kaņieris”, Kaņiera iela 15, Latgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1063 22.augusts (Se) Rīga nr.3 JC “Kaņieris”, Kaņiera iela 15, Latgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1064 23.augusts (Sv) Valmiera Tiks precizēts… 29.augusts (Se) Jelgava Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Sarmas iela 2, Jelgava, LV-3001
Tiekamies festivālā “Bāka”
Satiec mūs jau pavisam drīz Ventspilī, festivālā “Bāka” uz skatuves “Prizma” interaktīvā diskusijā “Apzinīgs pilsonis – klausa mammu un piedalās Signālvēlēšanās”!
(IERAKSTS) Aizvadīts pirmais Signālvēlēšanu koordinatoru sazvans
8.aprīlī aizvadīts pirmais sazvans ar izglītības iestāžu Signālvēlēšanu koordinatoriem. Tika apspriesti dažādi svarīgi organizatoriski jautājumi, kā arī koordinatori tika iepazīstināti ar Signālvēlēšanu komandu. Sazvana ieraksts pieejams: https://ej.uz/sazvans No šodienas pieejama arī interaktīva karte, kurā var apskatīt, kuras izglītības iestādes pieteikušās dalībai Signālvēlēšanās: https://dati.signalvelesanas.lv/
PIRMAIS KOORDINATORU SAZVANS
📣 8.aprīlī 15:00-16:30 notiks pirmais sazvans visu izglītības iestāžu koordinatoriem/pārstāvjiem, kurā visi tiks iepazīstināti ar svarīgu informāciju par Signālvēlēšanu norisi. ‼️ Sazvanam ir aicinātas pievienoties arī izglītības iestādes, kas vēl nav pieteikušas koordinatorus, jo notiks atkārtota pieteikšanās. 🗳️ Neesi malā sēdētājs – esi signālvēlētājs! Pievienošanas saite: https://ej.uz/signalvelesanas_sazvans
190 izglītības iestādes jau pieteikušas dalību Signālvēlēšanām 2026!
Šodien un rīt tiekamies ar pašvaldību metodiķiem seminārā “Pilsoniskā noturība izglītībā. Signālvēlēšanas 2026.”. Semināra programmu izstrādā un vada The European Wergeland Centre (EWC) pilsoniskās izglītības eksperti. Drīzumā tiksimies arī ar visiem Signālvēlēšanu koordinatoriem. Pieteikšanās vēl atvērta: www.ej.uz/27-02
Jauniešu priekšlikumi politiskajām partijām
Forums norisinājās 2026. gada 18. februārī Rīgas domē. Tas tika veidots kā platforma, kurā jaunieši tematiskās darba grupās diskutēja par aktuālajām valsts politikas jomām un formulēja priekšlikumus politiskajām partijām, kuru programmas Saeimas vēlēšanām šobrīd ir izstrādes procesā. Foruma galvenais uzdevums bija strukturētā procesā analizēt esošo situāciju Latvijā, identificēt sistēmiskos trūkumus un izvirzīt konkrētas rīcības prioritātes nākamajam Saeimas sasaukumam. Foruma otrajā daļā notika sarunas ar politisko partiju pārstāvjiem, kurās piedalījās astoņu politisko partiju jauniešu pārstāvji, tādējādi nodrošinot klātienes dialogu. Īpaša uzmanība tika pievērsta pārstāvniecības līdzsvaram un reģionālajai dažādībai. Uz forumu tika aicināti jauniešu domju un pašpārvalžu pārstāvji no visām 42 Latvijas pašvaldībām, un dalībnieku skaits tika noteikts proporcionāli jauniešu skaitam katrā pašvaldībā. Kopumā forumā piedalījās 55 jaunieši no visas Latvijas. Šī pieeja ļāva nodrošināt pārstāvēto ideju vienmērību, ietverot Rīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes jauniešu pieredzi, vajadzības un skatījumu. Darbs tika organizēts četrās tematiskās grupās, katrā no tām piedaloties vidēji četrpadsmit jauniešiem: diviem no Rīgas, trim no Latgales, trim no Zemgales, diviem no Kurzemes un četriem no Vidzemes. Katra grupa izstrādāja atbildes par konkrētās jomas ietekmi uz Latvijas attīstību, definēja sistēmiskos trūkumus un nepieciešamās izmaiņas. Izglītība, kultūra un pārvaldība Šajā darba grupā jaunieši koncentrējās uz kultūru, identitāti un sabiedrības saliedētību, izglītību, zinātni un cilvēkkapitālu, kā arī demokrātiju, valsts pārvaldību un tiesiskumu. Diskusijās iezīmējās pārliecība, ka kultūras politika nedrīkst būt atrauta no jauniešu ikdienas, jo kultūra ir pamats piederības sajūtai un sabiedrības vienotībai. Jaunieši uzsvēra nepieciešamību veidot interaktīvu un digitāli pieejamu kultūras saturu, radīt jauniešu auditorijai pielāgotus pasākumus, nodrošināt plašāku latviešu valodas satura klāstu un stiprināt radošo industriju finansējumu. Tika pausta vēlme pēc kultūras iespēju kartes un vienotas informācijas par pasākumiem, kā arī lielākām atlaidēm jauniešiem kultūras aktivitātēs, kas veicinātu regulāru līdzdalību kultūras dzīvē. Jaunieši akcentēja nepieciešamību palielināt skolotāju atalgojumu un uzlabot mācību materiālu pieejamību, vienlaikus ieviešot vairāk praksē balstītu mācīšanās elementu, obligātas prakses un skaidrāku augstākās izglītības sistēmu. Būtiska bija arī diskusija par digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un vienotu regulējumu mākslīgā intelekta lietošanai studiju darbos, lai saglabātu akadēmisko kvalitāti. Jaunieši uzsvēra, ka izglītības sistēmai jāsniedz ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī prasmes par nodarbinātību, finansēm un sabiedrisko līdzdalību, tādējādi stiprinot cilvēkkapitālu un veicinot informētu pilsoniskumu. Jaunieši ierosināja pilsoniskās līdzdalības mācību stundas skolās, debašu klubus katrā izglītības iestādē un Signālvēlēšanas kā mehānismu, kas stiprina izpratni par politisko procesu. Tika uzsvērts, ka jaunieši bieži neredz savu ideju reālu ietekmi uz lēmumiem, tādēļ nepieciešams sistemātiski iekļaut jauniešu viedokļus pašvaldību un valsts budžeta plānošanā, kā arī nodrošināt lielāku caurskatāmību projektu īstenošanā un amatpersonu atbildībā. Drošība un pasaule Darba grupa pievērsās valsts drošībai un noturībai, aizsardzībai, kā arī ārlietām, migrācijai un diasporai. Jaunieši uzsvēra, ka drošība mūsdienās ietver ne tikai militāros aspektus, bet arī digitālās vides aizsardzību un sabiedrības informētību par riskiem. Tika ierosināts izstrādāt skaidru mākslīgā intelekta regulējumu un integrēt kiberdrošības tēmas vidusskolu programmās, kā arī pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas, izmantojot šūnapraidi tikai nopietniem apdraudējumiem un veidojot apdraudējumu kartes lietotnē “112”. Aizsardzības jomā jaunieši akcentēja vietējās militārās industrijas attīstības un ciešākas sadarbības ar NATO nozīmību, vienlaikus uzsverot visaptverošas valsts aizsardzības izglītības nozīmi skolās. Tika rosināts pārskatīt Valsts aizsardzības mācības saturu, iekļaujot patriotismu, līderību, pirmo palīdzību un civilo aizsardzību, kā arī apsvērt abu dzimumu brīvprātīgu iesaisti dienestā. Šie priekšlikumi atspoguļo vēlmi pēc sabiedrības kopējās noturības stiprināšanas, nevis tikai militāro spēju palielināšanas. Jaunieši uzsvēra nepieciešamību sabiedrībā skaidrot migrācijas procesus, mazinot stereotipus un veicinot informētu diskusiju. Vienlaikus tika akcentēta diasporas nozīme, aicinot analizēt iemeslus, kāpēc jaunieši dzīvo ārvalstīs, un veidot mērķētus atbalsta mehānismus viņu atgriešanās veicināšanai, piemēram, diasporas jauniešu nometnes Latvijā un starpkultūru apmaiņas programmas. Dzīves kvalitāte Šīs darba grupas uzmanības centrā bija sociālā politika, demogrāfija, nodarbinātība, satiksme un mobilitāte, kā arī veselība. Jaunieši uzsvēra sociālā atbalsta sistēmas elastības nozīmi, mudinot analizēt cilvēka faktisko situāciju, nevis vecumu kā galveno kritēriju. Īpaši tika izcelta nepieciešamība nodrošināt bezmaksas psiholoģisko palīdzību plašām sabiedrības grupām, kas liecina par pieaugošu izpratni par mentālās veselības nozīmi sabiedrības labklājībā. Mobilitātes un reģionālās pieejamības jautājumos jaunieši akcentēja sabiedriskā transporta nozīmi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Transporta pieejamība tika uztverta ne tikai kā infrastruktūras, bet arī kā sociālās taisnīguma jautājums, kas ietekmē izglītības, darba un kultūras pieejamību reģionos. Nodarbinātības jomā īpaši izskan nepieciešamība uzlabot vasaras darba programmas, padarot tās pieejamākas. Jaunieši uzsver, ka pirmā darba pieredze ir būtiska gan profesionālajai attīstībai, gan pašapziņai. Vienlaikus tiek minēts, ka sociālo pakalpojumu sniegšanai jābūt efektīvākai un vienlīdzīgākai visās pašvaldībās, izveidojot vienotu pakalpojumu piedāvājuma sistēmu, kas novērš situāciju, kur atbalsta apjoms un kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas. Jāturpina un jāpalielina atbalsts mazāk nodrošinātām ģimenēm, tostarp līdzmaksājums pusdienām skolas posmā. Īpaši aktuāls ir arī reģionālais mājokļu jautājums – jaunieši norāda, ka bez mērķēta atbalsta mājokļa pieejamībai reģionos ir grūti veicināt atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, tādējādi mājokļu politika cieši saistās ar demogrāfijas un reģionālās attīstības perspektīvām. Mobilitātes joma jauniešu skatījumā ir cieši saistīta ar vienlīdzīgām iespējām. Sabiedriskā transporta pieejamība reģionos ir priekšnoteikums, lai jaunieši varētu nokļūt skolā, darbā, pulciņos vai veselības aprūpes iestādēs. Tiek akcentēta nepieciešamība sakārtot maršrutu tīklu, mazināt pārvietošanās izmaksas un meklēt risinājumus, kas ļautu samazināt biļešu cenas. Lielāks uzsvars uz dzelzceļa attīstību tiek uztverts kā ilgtspējīgs un efektīvs risinājums gan mobilitātes, gan klimata politikas kontekstā. Vienlaikus būtiska ir arī ceļu infrastruktūras kvalitāte, īpaši drošai nokļūšanai uz skolu lauku teritorijās, kur alternatīvu pārvietošanās veidu bieži nav vispār. Veselības un aprūpes jomā, pirmkārt, nepieciešama sistemātiska un bezmaksas psiholoģiskā atbalsta pieejamība jauniešiem, tostarp skolās un augstskolās, ar īsākiem gaidīšanas termiņiem un anonīmu piekļuvi pakalpojumiem. Otrkārt, jāstiprina primārās veselības aprūpes pieejamība reģionos, nodrošinot, ka ģimenes ārstu un speciālistu trūkums neierobežo jauniešu iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību. Treškārt, nepieciešama plašāka veselības pratības izglītība skolās – par mentālo veselību, atkarību profilaksi, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī digitālās vides ietekmi uz pašsajūtu. Ceturtkārt, jaunieši redz nepieciešamību attīstīt digitālus veselības risinājumus, piemēram, attālinātas konsultācijas un vienkāršotu e-veselības sistēmu. Piektkārt, būtiska ir profilakses stiprināšana – regulāras bezmaksas veselības pārbaudes jauniešiem, sporta un fizisko aktivitāšu pieejamības veicināšana, kā arī agrīna atbalsta programmas tiem, kuri saskaras ar emocionālām vai sociālām grūtībām. Attīstība un nākotne Darba grupa analizēja valsts budžeta, finanšu politikas, klimata un enerģētikas, kā arī ekonomikas un konkurētspējas
Forums “Jauniešu signāls politikai”
18. februārī Rīgas domē notiks forums “Jauniešu signāls politikai” – vieta, kur jauniešu viedoklis pārtop skaidrā un dzirdamā signālā politikas veidotājiem. 🗣️ Aicināto jauniešu domju un pašpārvalžu jaunieši no visas Latvijas strādās tematiskās darba grupās, lai kopā ar politisko partiju pārstāvjiem:– ieskicētu, kā situācija izskatās šobrīd,– formulētu, kas jauniešiem pietrūkst,– un skaidri pateiktu, ko sagaidām no politikas un ko gribam redzēt partiju programmās. 🤝 Paralēli politisko partiju jauniešu nodaļu pārstāvji iepazīs un apgūs Skandināvu praksi, kā jauniešu viedoklis nonāk līdz reāliem politiskajiem lēmumiem – no līdzdalības dizaina līdz atgriezeniskajai saitei. 📰 Medijiem:Aicinām pieteikties mediju akreditācijai, rakstot uz birojs@klubsmaja.lv 💬 Tavs viedoklis ir svarīgs:Kurai tēmai, tavuprāt, jauniešu signālam politikā jābūt visspēcīgākajam? #Signālvēlēšanas2026 #JauniešiPolitikā #Līdzdalība
Septembrī Latvijas izglītības iestādēs notiks Signālvēlēšanas
28.janvārī Izglītības un zinātnes ministrijā notika preses konference “Signālvēlēšanas 2026 Latvijas izglītības iestādēs”, kurā iniciatīvas rīkotāji, biedrība Eiropas Kustība Latvijā, aktualizēja Signālvēlēšanu nozīmi pilsoniskajā izglītībā, informēja par gatavošanos iniciatīvas ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī iepazīstināja ar Signālvēlēšanas 2026 norises gaitu un galvenajiem uzdevumiem. Signālvēlēšanas norisināsies no 14. līdz 28. septembrim izglītības iestādēs visā Latvijā, tajās aicināti piedalīties 10.-12. klašu izglītojamie vidējās vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestāžu (tehnikumi un profesionālās vidusskolas) 1.-4. kursa izglītojamie. Kā norādīja iniciatīvas vadītāja, biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane: “Dati liecina, ka apmēram 60 000 jaunieši šogad var kļūt par Signālvēlēšanu balsotājiem. Vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 3. oktobrī plkst. 20:01. Mūsu galvenais uzdevums šogad ir pilnveidot pedagogu un jauniešu zināšanas un izpratni par vēlēšanu lomu demokrātijā, mazināt aizspriedumus, ka viena balss neko nemaina. Tas panākams izglītojošos un metodiskos pedagogu semināros, nodrošinot piemērotus izziņas materiālus, organizējot debates, pasākumus, sniedzot organizatorisku atbalstu.” Izglītības un zinātnes valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes politikas jautājumos Edgars Pukinsks uzsvēra: “Signālvēlēšanas ir izglītojošs process, kurā iespējams iepazīt vēlēšanu procesu un nozīmi. Tas ir ieguldījums mūsu demokrātijas kvalitātē.” Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris pauda gandarījumu par to, ka Signālvēlēšanas 2026 notiks autentiski – klātienē, balsojot ar papīra biļeteniem. CVK palīdzēs mērķauditoriju izglītot arī par vēlēšanu norisi, kā arī, iespēju robežās, nodrošinās ar vēlēšanu kastēm. Svarīgi akcentēt, ka Signālvēlēšanas Latvijā tiek organizētas, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu pieredzes jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanā, to savā uzrunā akcentēja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena. Preses konferencē piedalījās arī Ludzas novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Rimša un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes pārstāvis Kārlis Zikmanis.