(IERAKSTS) Aizvadīts pirmais Signālvēlēšanu koordinatoru sazvans
8.aprīlī aizvadīts pirmais sazvans ar izglītības iestāžu Signālvēlēšanu koordinatoriem. Tika apspriesti dažādi svarīgi organizatoriski jautājumi, kā arī koordinatori tika iepazīstināti ar Signālvēlēšanu komandu. Sazvana ieraksts pieejams: https://ej.uz/sazvans No šodienas pieejama arī interaktīva karte, kurā var apskatīt, kuras izglītības iestādes pieteikušās dalībai Signālvēlēšanās: https://dati.signalvelesanas.lv/
PIRMAIS KOORDINATORU SAZVANS
📣 8.aprīlī 15:00-16:30 notiks pirmais sazvans visu izglītības iestāžu koordinatoriem/pārstāvjiem, kurā visi tiks iepazīstināti ar svarīgu informāciju par Signālvēlēšanu norisi. ‼️ Sazvanam ir aicinātas pievienoties arī izglītības iestādes, kas vēl nav pieteikušas koordinatorus, jo notiks atkārtota pieteikšanās. 🗳️ Neesi malā sēdētājs – esi signālvēlētājs! Pievienošanas saite: https://ej.uz/signalvelesanas_sazvans
190 izglītības iestādes jau pieteikušas dalību Signālvēlēšanām 2026!
Šodien un rīt tiekamies ar pašvaldību metodiķiem seminārā “Pilsoniskā noturība izglītībā. Signālvēlēšanas 2026.”. Semināra programmu izstrādā un vada The European Wergeland Centre (EWC) pilsoniskās izglītības eksperti. Drīzumā tiksimies arī ar visiem Signālvēlēšanu koordinatoriem. Pieteikšanās vēl atvērta: www.ej.uz/27-02
Jauniešu priekšlikumi politiskajām partijām
Forums norisinājās 2026. gada 18. februārī Rīgas domē. Tas tika veidots kā platforma, kurā jaunieši tematiskās darba grupās diskutēja par aktuālajām valsts politikas jomām un formulēja priekšlikumus politiskajām partijām, kuru programmas Saeimas vēlēšanām šobrīd ir izstrādes procesā. Foruma galvenais uzdevums bija strukturētā procesā analizēt esošo situāciju Latvijā, identificēt sistēmiskos trūkumus un izvirzīt konkrētas rīcības prioritātes nākamajam Saeimas sasaukumam. Foruma otrajā daļā notika sarunas ar politisko partiju pārstāvjiem, kurās piedalījās astoņu politisko partiju jauniešu pārstāvji, tādējādi nodrošinot klātienes dialogu. Īpaša uzmanība tika pievērsta pārstāvniecības līdzsvaram un reģionālajai dažādībai. Uz forumu tika aicināti jauniešu domju un pašpārvalžu pārstāvji no visām 42 Latvijas pašvaldībām, un dalībnieku skaits tika noteikts proporcionāli jauniešu skaitam katrā pašvaldībā. Kopumā forumā piedalījās 55 jaunieši no visas Latvijas. Šī pieeja ļāva nodrošināt pārstāvēto ideju vienmērību, ietverot Rīgas, Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes jauniešu pieredzi, vajadzības un skatījumu. Darbs tika organizēts četrās tematiskās grupās, katrā no tām piedaloties vidēji četrpadsmit jauniešiem: diviem no Rīgas, trim no Latgales, trim no Zemgales, diviem no Kurzemes un četriem no Vidzemes. Katra grupa izstrādāja atbildes par konkrētās jomas ietekmi uz Latvijas attīstību, definēja sistēmiskos trūkumus un nepieciešamās izmaiņas. Izglītība, kultūra un pārvaldība Šajā darba grupā jaunieši koncentrējās uz kultūru, identitāti un sabiedrības saliedētību, izglītību, zinātni un cilvēkkapitālu, kā arī demokrātiju, valsts pārvaldību un tiesiskumu. Diskusijās iezīmējās pārliecība, ka kultūras politika nedrīkst būt atrauta no jauniešu ikdienas, jo kultūra ir pamats piederības sajūtai un sabiedrības vienotībai. Jaunieši uzsvēra nepieciešamību veidot interaktīvu un digitāli pieejamu kultūras saturu, radīt jauniešu auditorijai pielāgotus pasākumus, nodrošināt plašāku latviešu valodas satura klāstu un stiprināt radošo industriju finansējumu. Tika pausta vēlme pēc kultūras iespēju kartes un vienotas informācijas par pasākumiem, kā arī lielākām atlaidēm jauniešiem kultūras aktivitātēs, kas veicinātu regulāru līdzdalību kultūras dzīvē. Jaunieši akcentēja nepieciešamību palielināt skolotāju atalgojumu un uzlabot mācību materiālu pieejamību, vienlaikus ieviešot vairāk praksē balstītu mācīšanās elementu, obligātas prakses un skaidrāku augstākās izglītības sistēmu. Būtiska bija arī diskusija par digitālo tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un vienotu regulējumu mākslīgā intelekta lietošanai studiju darbos, lai saglabātu akadēmisko kvalitāti. Jaunieši uzsvēra, ka izglītības sistēmai jāsniedz ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī prasmes par nodarbinātību, finansēm un sabiedrisko līdzdalību, tādējādi stiprinot cilvēkkapitālu un veicinot informētu pilsoniskumu. Jaunieši ierosināja pilsoniskās līdzdalības mācību stundas skolās, debašu klubus katrā izglītības iestādē un Signālvēlēšanas kā mehānismu, kas stiprina izpratni par politisko procesu. Tika uzsvērts, ka jaunieši bieži neredz savu ideju reālu ietekmi uz lēmumiem, tādēļ nepieciešams sistemātiski iekļaut jauniešu viedokļus pašvaldību un valsts budžeta plānošanā, kā arī nodrošināt lielāku caurskatāmību projektu īstenošanā un amatpersonu atbildībā. Drošība un pasaule Darba grupa pievērsās valsts drošībai un noturībai, aizsardzībai, kā arī ārlietām, migrācijai un diasporai. Jaunieši uzsvēra, ka drošība mūsdienās ietver ne tikai militāros aspektus, bet arī digitālās vides aizsardzību un sabiedrības informētību par riskiem. Tika ierosināts izstrādāt skaidru mākslīgā intelekta regulējumu un integrēt kiberdrošības tēmas vidusskolu programmās, kā arī pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas, izmantojot šūnapraidi tikai nopietniem apdraudējumiem un veidojot apdraudējumu kartes lietotnē “112”. Aizsardzības jomā jaunieši akcentēja vietējās militārās industrijas attīstības un ciešākas sadarbības ar NATO nozīmību, vienlaikus uzsverot visaptverošas valsts aizsardzības izglītības nozīmi skolās. Tika rosināts pārskatīt Valsts aizsardzības mācības saturu, iekļaujot patriotismu, līderību, pirmo palīdzību un civilo aizsardzību, kā arī apsvērt abu dzimumu brīvprātīgu iesaisti dienestā. Šie priekšlikumi atspoguļo vēlmi pēc sabiedrības kopējās noturības stiprināšanas, nevis tikai militāro spēju palielināšanas. Jaunieši uzsvēra nepieciešamību sabiedrībā skaidrot migrācijas procesus, mazinot stereotipus un veicinot informētu diskusiju. Vienlaikus tika akcentēta diasporas nozīme, aicinot analizēt iemeslus, kāpēc jaunieši dzīvo ārvalstīs, un veidot mērķētus atbalsta mehānismus viņu atgriešanās veicināšanai, piemēram, diasporas jauniešu nometnes Latvijā un starpkultūru apmaiņas programmas. Dzīves kvalitāte Šīs darba grupas uzmanības centrā bija sociālā politika, demogrāfija, nodarbinātība, satiksme un mobilitāte, kā arī veselība. Jaunieši uzsvēra sociālā atbalsta sistēmas elastības nozīmi, mudinot analizēt cilvēka faktisko situāciju, nevis vecumu kā galveno kritēriju. Īpaši tika izcelta nepieciešamība nodrošināt bezmaksas psiholoģisko palīdzību plašām sabiedrības grupām, kas liecina par pieaugošu izpratni par mentālās veselības nozīmi sabiedrības labklājībā. Mobilitātes un reģionālās pieejamības jautājumos jaunieši akcentēja sabiedriskā transporta nozīmi vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Transporta pieejamība tika uztverta ne tikai kā infrastruktūras, bet arī kā sociālās taisnīguma jautājums, kas ietekmē izglītības, darba un kultūras pieejamību reģionos. Nodarbinātības jomā īpaši izskan nepieciešamība uzlabot vasaras darba programmas, padarot tās pieejamākas. Jaunieši uzsver, ka pirmā darba pieredze ir būtiska gan profesionālajai attīstībai, gan pašapziņai. Vienlaikus tiek minēts, ka sociālo pakalpojumu sniegšanai jābūt efektīvākai un vienlīdzīgākai visās pašvaldībās, izveidojot vienotu pakalpojumu piedāvājuma sistēmu, kas novērš situāciju, kur atbalsta apjoms un kvalitāte ir atkarīga no dzīvesvietas. Jāturpina un jāpalielina atbalsts mazāk nodrošinātām ģimenēm, tostarp līdzmaksājums pusdienām skolas posmā. Īpaši aktuāls ir arī reģionālais mājokļu jautājums – jaunieši norāda, ka bez mērķēta atbalsta mājokļa pieejamībai reģionos ir grūti veicināt atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, tādējādi mājokļu politika cieši saistās ar demogrāfijas un reģionālās attīstības perspektīvām. Mobilitātes joma jauniešu skatījumā ir cieši saistīta ar vienlīdzīgām iespējām. Sabiedriskā transporta pieejamība reģionos ir priekšnoteikums, lai jaunieši varētu nokļūt skolā, darbā, pulciņos vai veselības aprūpes iestādēs. Tiek akcentēta nepieciešamība sakārtot maršrutu tīklu, mazināt pārvietošanās izmaksas un meklēt risinājumus, kas ļautu samazināt biļešu cenas. Lielāks uzsvars uz dzelzceļa attīstību tiek uztverts kā ilgtspējīgs un efektīvs risinājums gan mobilitātes, gan klimata politikas kontekstā. Vienlaikus būtiska ir arī ceļu infrastruktūras kvalitāte, īpaši drošai nokļūšanai uz skolu lauku teritorijās, kur alternatīvu pārvietošanās veidu bieži nav vispār. Veselības un aprūpes jomā, pirmkārt, nepieciešama sistemātiska un bezmaksas psiholoģiskā atbalsta pieejamība jauniešiem, tostarp skolās un augstskolās, ar īsākiem gaidīšanas termiņiem un anonīmu piekļuvi pakalpojumiem. Otrkārt, jāstiprina primārās veselības aprūpes pieejamība reģionos, nodrošinot, ka ģimenes ārstu un speciālistu trūkums neierobežo jauniešu iespējas savlaicīgi saņemt palīdzību. Treškārt, nepieciešama plašāka veselības pratības izglītība skolās – par mentālo veselību, atkarību profilaksi, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī digitālās vides ietekmi uz pašsajūtu. Ceturtkārt, jaunieši redz nepieciešamību attīstīt digitālus veselības risinājumus, piemēram, attālinātas konsultācijas un vienkāršotu e-veselības sistēmu. Piektkārt, būtiska ir profilakses stiprināšana – regulāras bezmaksas veselības pārbaudes jauniešiem, sporta un fizisko aktivitāšu pieejamības veicināšana, kā arī agrīna atbalsta programmas tiem, kuri saskaras ar emocionālām vai sociālām grūtībām. Attīstība un nākotne Darba grupa analizēja valsts budžeta, finanšu politikas, klimata un enerģētikas, kā arī ekonomikas un konkurētspējas
Izglītības iestādes, piesakiet savu Signālvēlēšanu koordinatoru
📣 Izglītības iestādes, piesakiet savu Signālvēlēšanu koordinatoru līdz 27. februārim! Izvēlieties pārstāvi (pedagogu, administrācijas darbinieku, pašpārvaldes skolēnu u.c.), kurš būs atbildīgs par Signālvēlēšanu norisi skolā un aizpildiet pieteikuma anketu:✅ https://forms.office.com/e/VUjqdM03G1 👉🏻 Šeit pieejama CEĻA KARTE SIGNĀLVĒLĒŠANĀM JŪSU SKOLĀ: https://signalvelesanas.lv/materiali/ Kas ir Signālvēlēšanas?🗳 Tā ir izglītojoša iniciatīva, kas ļauj jauniešiem iepazīt vēlēšanu procesu un piedalīties vēlēšanās simulētā formātā. Kas piedalās Signālvēlēšanās?👩🎓 10.–12. klašu izglītojamie vidējās vispārējās izglītības iestādēs;👨🔧 1.–4. kursa izglītojamie profesionālās vidējās izglītības iestādēs (tehnikumi un profesionālās vidusskolas). Kad un kur notiks Signālvēlēšanas 2026?🏫 Klātienē visās Latvijas vidējās un profesionālās izglītības iestādēs;🗓 Pirms 15. Saeimas vēlēšanām, no 14. līdz 28. septembrim.
Forums “Jauniešu signāls politikai”
18. februārī Rīgas domē notiks forums “Jauniešu signāls politikai” – vieta, kur jauniešu viedoklis pārtop skaidrā un dzirdamā signālā politikas veidotājiem. 🗣️ Aicināto jauniešu domju un pašpārvalžu jaunieši no visas Latvijas strādās tematiskās darba grupās, lai kopā ar politisko partiju pārstāvjiem:– ieskicētu, kā situācija izskatās šobrīd,– formulētu, kas jauniešiem pietrūkst,– un skaidri pateiktu, ko sagaidām no politikas un ko gribam redzēt partiju programmās. 🤝 Paralēli politisko partiju jauniešu nodaļu pārstāvji iepazīs un apgūs Skandināvu praksi, kā jauniešu viedoklis nonāk līdz reāliem politiskajiem lēmumiem – no līdzdalības dizaina līdz atgriezeniskajai saitei. 📰 Medijiem:Aicinām pieteikties mediju akreditācijai, rakstot uz birojs@klubsmaja.lv 💬 Tavs viedoklis ir svarīgs:Kurai tēmai, tavuprāt, jauniešu signālam politikā jābūt visspēcīgākajam? #Signālvēlēšanas2026 #JauniešiPolitikā #Līdzdalība
Septembrī Latvijas izglītības iestādēs notiks Signālvēlēšanas
28.janvārī Izglītības un zinātnes ministrijā notika preses konference “Signālvēlēšanas 2026 Latvijas izglītības iestādēs”, kurā iniciatīvas rīkotāji, biedrība Eiropas Kustība Latvijā, aktualizēja Signālvēlēšanu nozīmi pilsoniskajā izglītībā, informēja par gatavošanos iniciatīvas ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī iepazīstināja ar Signālvēlēšanas 2026 norises gaitu un galvenajiem uzdevumiem. Signālvēlēšanas norisināsies no 14. līdz 28. septembrim izglītības iestādēs visā Latvijā, tajās aicināti piedalīties 10.-12. klašu izglītojamie vidējās vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestāžu (tehnikumi un profesionālās vidusskolas) 1.-4. kursa izglītojamie. Kā norādīja iniciatīvas vadītāja, biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre Liene Valdmane: “Dati liecina, ka apmēram 60 000 jaunieši šogad var kļūt par Signālvēlēšanu balsotājiem. Vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti 3. oktobrī plkst. 20:01. Mūsu galvenais uzdevums šogad ir pilnveidot pedagogu un jauniešu zināšanas un izpratni par vēlēšanu lomu demokrātijā, mazināt aizspriedumus, ka viena balss neko nemaina. Tas panākams izglītojošos un metodiskos pedagogu semināros, nodrošinot piemērotus izziņas materiālus, organizējot debates, pasākumus, sniedzot organizatorisku atbalstu.” Izglītības un zinātnes valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes politikas jautājumos Edgars Pukinsks uzsvēra: “Signālvēlēšanas ir izglītojošs process, kurā iespējams iepazīt vēlēšanu procesu un nozīmi. Tas ir ieguldījums mūsu demokrātijas kvalitātē.” Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris pauda gandarījumu par to, ka Signālvēlēšanas 2026 notiks autentiski – klātienē, balsojot ar papīra biļeteniem. CVK palīdzēs mērķauditoriju izglītot arī par vēlēšanu norisi, kā arī, iespēju robežās, nodrošinās ar vēlēšanu kastēm. Svarīgi akcentēt, ka Signālvēlēšanas Latvijā tiek organizētas, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu pieredzes jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanā, to savā uzrunā akcentēja arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena. Preses konferencē piedalījās arī Ludzas novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Rimša un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes pārstāvis Kārlis Zikmanis.
Ekspertu diskusija “Signālvēlēšanas kā nozīmīgs pilsoniskās izglītības instruments”
Pirmās Signālvēlēšanas Latvijā ir aizvadītas, 16 un 17 gadus veci jaunieši ir signalizējuši savu izvēli. Kā izvēlējās jaunieši, cik spēcīgs bija jauniešu signāls un kā to stiprināt nākotnē – par to diskutēja Dace Melbārde (Izglītības un zinātnes ministre), Žaneta Ozoliņa (politoloģe, Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore), Inta Lase (starptautiska vēlēšanu novērošanas eksperte), Marta Rībele (pedagogs, Signālvēlēšanu domnīcas moderatore Rīgā), Kārlis Zikmanis (Signālvēlēšanu rīkotājs Jelgavas pilsētā). Sarunu moderēja Andris Gobiņš (biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents). Diskusijā par pirmo Signālvēlēšanu rezultātiem tika izgaismotas vairākas būtiskas atziņas un izaicinājumi, kas saistīti ar jauniešu politisko līdzdalību un pilsonisko izglītību. 🔹Kārlis Zikmanis no Jelgavas, kurš organizēja balsošanu trīs pilsētas skolās, īpaši akcentēja pamatzināšanu trūkumu jauniešu vidū. Viņaprāt, uzmanība jāvelta kritiskās domāšanas un spējas analizēt informāciju attīstīšanai – tas ir pamats, bez kura vēlēšanas kļūst par formalitāti, nevis apzinātu izvēli. 🔹Vēlēšanu eksperte Inta Lase uzsvēra, ka Signālvēlēšanas ir lielisks veids, kā jauniešiem praktiski izmēģināt savu roku tiešajā demokrātijā. Tomēr, pēc viņas domām, joprojām sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ka jaunietis ir līdzvērtīgs sabiedrības loceklis, kam pieder balss un izvēle. Viņa norādīja, ka bailes runāt par vēlēšanām skolā un piesardzība no iespējamas aģitācijas ir pārspīlētas – ir skaidra robeža starp izglītošanu un politisko ietekmēšanu. Patiesībā problēma slēpjas nevis jauniešos, bet pieaugušo nevēlēšanās dzirdēt jauniešu balsi. 🔹Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre, savukārt, norādīja, ka problēmas sakne ir dziļāka – Signālvēlēšanas ir tikai redzamā daļa. Demokrātiskā līdzdalība prasa sistemātisku darbu – izglītības sistēmai un nozarei kopumā ir jāsagatavo jaunietis ne tikai vēlēšanu dienai, bet dzīvei demokrātiskā iekārtā. Viņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt dialogu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem, pieminot Nacionālā jaunatnes dialoga potenciālu kā vienu no iespējamiem instrumentiem. 🔹 Politikas skolotāja Marta Rībele piekrita par dialoga trūkumu un atzina, ka skolotāju vadītās nodarbības vien ir par maz. Pilsoniskās izglītības apjoms mācību programmās esot pārāk niecīgs, lai jaunietis spētu gūt pilnvērtīgu priekšstatu par procesiem, kuros viņam būtu jāiesaistās. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir publiskot vēlēšanu rezultātus laikā, kad jaunietis vēl ir aktīvi iesaistīts – piemēram, vēlēšanu nedēļā –, jo tikai tad viņš spēj noķert momentu, būt procesā un sekot līdzi arī tālāk, piemēram, debatēm. Viņasprāt, nākotnē būtu vēlama vēl ciešāka pietuvināšanās īstajam vēlēšanu procesam, iespējams, pat organizējot klātienes vēlēšanas skolā. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka digitālā vide klasē ir būtisks izaicinājums, ko nevar ignorēt. 🔹 Žanete Ozoliņa piekrita par abpusēja dialoga nozīmi un pauda, ka jauniešiem ir jāsāk apzināties – politika nav kaut kas svešs vai atrauts no viņu ikdienas. Runājot par vēlēšanu rezultātiem, viņa teica, ka tie nav pārsteigums – skolas attieksme un iesaiste skaidri atspoguļojas arī balsojumā. Vienlaikus viņu priecēja tendence, ka vietējās politiskās partijas kļūst redzamākas jauniešu izvēlēs, un ka nacionālā līmeņa partijas nav masveidā svītrotas, kas liecina par augošu izpratni. Diskusija apliecināja, ka Signālvēlēšanas ir tikai viens posms plašākā līdzdalības ceļā. Lai gan projekts ir svarīgs solis, tas vien nav pietiekams – daudz lielāks darbs jāiegulda pirms tam, lai rezultāts nebūtu vien ilustrācija, bet liecība par nobriedušu pilsonisko apziņu.
Paziņojums par Signālvēlēšanu rezultātiem
❗ Vēršam uzmanību, ka 3.vietu partiju kopvērtējuma rezultātos dala divi politiskie spēki, nevis viens, kā tas izskanējis mediju ziņās. 🔹10.2% Progresīvie🔹8.25% Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”🔹7.95% Sarauj, Latgale! | 7.95% Jaunā Vienotība Aicinām medijus atspoguļot rezultātus korekti, vēršot uzmanību detaļām!