Signālvēlēšanas

Zaļo un Zemnieku savienība

jauniešu nodaļas manifests

POLITISKĀS PARTIJAS VIZĪTKARTE

Kandidātu saraksts nr.: 4
Nosaukums: Zaļo un Zemnieku savienība
Dibināšanas gads: 2003. gads
Partiju apvienības vadītājs: Armands Krauze
Tīmekļvietne: zzs.lv
Kontakti: zzs@saeima.lv; info@zzs.lv; 67087237

jauniešu nodaļas vizītkarte

Nosaukums: Latvijas Zemnieku savienības Jaunatnes nodaļa
Jauniešu nodaļas vadītāja p.i.: Gints Golubs
Tīmekļvietne: https://lzs.lv/jaunatnes-nodala/
Kontakti jauniešiem:
- Gints Golubs - 27 102 249, ggolubs@gmail.com
- Emīls Reinis Ābele - 29 353 468, emils.reinis.abele@gmail.com

manifests

Mēs esam Latvijas Zemnieku savienības Jaunatnes nodaļa. Skaistu vārdu politikā netrūkst, trūkst atbildes uz jautājumu "un tālāk?". Tāpēc mēs runājam par lietām, ko var pārbaudīt.

Jaunietim pēc skolas jāatbild uz vienu jautājumu, un tas nav jautājums par patriotismu: vai savu dzīvi veidot Latvijā. Atbilde ir atkarīga no trim praktiskām lietām.

Sākums ir mājoklis. Šodien bankai vajag galvojumu, un to var dot tikai tie vecāki, kuriem ir tāda iespēja. ALTUM garantijas un atbalsts jaunajiem speciālistiem jau strādā, tikai par šauru: mēs paplašināsim to tvērumu un pacelsim griestus. Tam pievienojas 0 % nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim un renovācija, jo siltums, kas aiziet caur sienām, ir tā pati mājokļa cena.

Otrais ir darbs. Valsts uzņēmumiem jāatver apmaksātas prakses un pirmās pilnas darbavietas ar publiski zināmu skaitu, arī ārpus Rīgas. Un tiem, kas aizbraukuši, vajadzīgs ceļš atpakaļ, sākot ar savstarpēji atzītu diplomu Ziemeļvalstu un Baltijas telpā, beidzot ar labi apmaksātām darba vietām. Mēs negribam nevienu pierunāt atgriezties, mēs gribam, lai atgriezties ir vēlme.

Trešais ir drošība, un tas nav veco paaudžu uzdevums vai atbildība, jo dienēt ies mūsu paaudze. Aizsardzības budžetam jāstrādā divreiz: kā drošībai un kā ekonomikai, ja pasūtījumi paliek Latvijas uzņēmumos. Munīcija, bezpilota tehnoloģijas, elektronika un enerģētika nozīmē ražošanas darbu Latvijā.

Neko no tā nevar izdarīt viena partija viena pati. Labējiem ir taisnība, ka valstij jādzīvo pa spēkam; kreisajiem, ka bez atbalsta daļa cilvēku līdz startam netiek. Mēs ņemam to, kas strādā, no abām pusēm. Politika ir kompromisa māksla, jo bez kompromisa nav valsts, ir tikai divas puses, kas bloķē viena otru.

Tāpēc 2036. gadā Latvijai jābūt valstij, ko mūsu paaudze ir izvēlējusies apzināti.

KAS MĒS ESAM?

Latvijas Zemnieku savienība ir viena no vecākajām politiskajām partijām Latvijā, dibināta 1917. gadā, gadu pirms valsts. Kopš 2002. gada tā darbojas apvienībā Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Lielākā daļa no mums nav zemnieki. Mēs esam skolēni, studenti, jaunie speciālisti un strādājoši cilvēki, gan no lielajām Latvijas pilsētām, gan no reģioniem. Mūs vieno nevis profesija vai dzīvesvieta, bet pārliecība, ka Latvijai ir jābūt vietai, kur jaunam cilvēkam ir jēga palikt.

Mēs neapgalvojam, ka mūsu partijai un apvienība vienmēr ir bijusi taisnība, mēs protam atzīt kļūdas. Ja domājam citādi nekā partijas vecākā paaudze, mēs to sakām savā vārdā un publiski.

Vīzija Latvijai 2036

2036. gadā Latvija ir valsts, kuru mūsu paaudze ir izvēlējusies apzināti, nevis palikusi tāpēc, ka nesanāca aizbraukt.

Pirmais mājoklis 25 gados nav sapnis, bet aprēķins. Pirmais darbs sākas apmaksātā praksē uzņēmumā, kas ir Latvijā. Tam, kurš aizbrauca uz septiņiem gadiem, atgriešanās ir vienkāršs process, ne birokrātisks šķēršļu skrējiens.

Drošība nav bailes, bet infrastruktūra: katrā skolā un katrā pagastā zināma rīcība un sistēmas, kas strādā. Aizsardzības izmaksas ir kļuvušas par darba iespējām Latvijā.

Politika ir atgriezusies pie kompromisa. Mazāk skaļuma, vairāk pieņemtu lēmumu.

Mūsu vērtības

Vērtība: Politiskā kultūra
Ko mēs darīsim: Kompromiss nav vājums, tas ir veids, kā Latvijā top likumi. Vērtēsim priekšlikumu pēc satura, ne pēc autora, un neizvairīsimies no jautājumiem par saviem balsojumiem.

Vērtība: Starta vienlīdzība
Ko mēs darīsim: Dzīves starts nedrīkst būt atkarīgs no vecāku turības. Paplašināsim ALTUM garantijas un panāksim, ka valsts kapitālsabiedrības katru gadu atver noteiktu skaitu prakses un pirmo darba vietu.

Vērtība: Drošība, kas ir uzbūvēta, ne pieteikta
Ko mēs darīsim: Drošību veido pārbaudīta rīcība un finansējums, kas nonāk līdz skolai, nevis apstājas pie plāna. Prasīsim, lai katrā izglītības iestādē ir zināma un pārbaudīta rīcība trauksmes gadījumā.

Vērtība: Darbs un cilvēki paliek Latvijā
Ko mēs darīsim: Latvijā ieguldītai naudai un Latvijā izglītotiem cilvēkiem jāpaliek Latvijā. Prasīsim, lai aizsardzības pasūtījumi paliek Latvijas uzņēmumos, un padarīsim atgriešanos vienkāršu: atzīts diploms un saprotama nodokļu un pensijas vēsture.

Jauniešu problēmas, kuras vēlamies risināt

pROBLĒMA NR.1

Problēma: Pirmais mājoklis nav pieejams bez vecāku atbalsta.
Kāpēc tas ir svarīgi? Jaunam cilvēkam nav ne uzkrājuma pirmajai iemaksai, ne kredītvēstures. Banka prasa galvojumu, un to var dot vecāki, ja viņiem ir tāda iespēja. Tā mājokļa pieejamība kļūst atkarīga no vecāku turības, nevis no izglītības un algas.
Ko vajadzētu mainīt?
• Paplašināt ALTUM garantiju tvērumu un pacelt griestus jaunajiem speciālistiem un ģimenēm.
• Nekustamā īpašuma nodoklis 0 % primārajam mājoklim.
• Padomju laika māju renovācija. Tas nav ekoloģijas, bet apkures rēķina jautājums.
• Sakārtot īres tirgu. Nereģistrēts līgums beidzas līdz ar dzīvokļa pārdošanu, tātad īrniekam aizsardzības nav.

pROBLĒMA NR.2

Problēma: Prakse ir formalitāte, nevis darbs.
Kāpēc tas ir svarīgi? Prakses vieta jāatrod pašam, bez samaksas un bieži bez satura. Absolventam ar to nepietiek, lai izvēlētos, ko studēt vai kur strādāt. Rezultātā izvēle notiek nejauši vai par labu ārzemēm.
Ko vajadzētu mainīt?
• Valsts kapitālsabiedrības atver apmaksātas prakses un jauno speciālistu vietas ar publiski zināmu skaitu gadā, arī reģionos.
• Augstskolu prakse ir apmaksāts darbs ar atbildīgu vadītāju uzņēmumā.
• Diplomu savstarpēja atzīšana Ziemeļvalstu un Baltijas telpā.

pROBLĒMA NR.3

Problēma: Civilā aizsardzība lielā mērā pastāv uz papīra, un dienests jauniešiem netiek atalgots kā darbs.
Kāpēc tas ir svarīgi? Par drošību runā kā par budžetu un procentiem no IKP. Krīzē tomēr nozīme ir tam, vai cilvēks zina, kur iet un ko darīt, un vai tā vieta patiešām pastāv. Valsts aizsardzības dienests skar tieši mūsu paaudzi: dienēs tie, kas šodien mācās, un atalgojumam par to nav jābūt zemākam nekā par jebkuru citu darbu.
Ko vajadzētu mainīt?
• Civilā aizsardzība, kas darbojas praksē, ne tikai plānos: patvertnes, brīdināšanas sistēmas un ģeneratoru punkti pilsētās un pagastos, ar noteiktu izpildes termiņu.
• Regulāra un īsta apmācība iedzīvotājiem un izglītības iestādēs, lai rīcību krīzē zina ne tikai amatpersonas.
• Konkurētspējīgs atalgojums profesionālajā dienestā, Zemessardzē un valsts aizsardzības dienestā. Ja dienests ir pienākums, tas ir jāapmaksā kā darbs.
• Aizsardzības pasūtījumi Latvijas uzņēmumiem. Tas nav jauns paņēmiens, jo aizsardzības izdevumus kā rūpniecības politiku izmanto visā NATO: nauda paliek Latvijā kā ražošana, darbavietas un tehnoloģijas un.

PARTIJAS PROGRAMMA

SIGNĀLVĒLĒŠANAS NOTIKS 214 IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS NO 14. LĪDZ 28. SEPTEMBRIM!