Ekspertu diskusija “Signālvēlēšanas kā nozīmīgs pilsoniskās izglītības instruments”
Pirmās Signālvēlēšanas Latvijā ir aizvadītas, 16 un 17 gadus veci jaunieši ir signālizējuši savu izvēli – kāda tā bijusi, cik spēcīga un kas nepieciešams, lai šis signāls kļūtu spēcīgāks, diskutēja Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre, Žaneta Ozoliņa, politoloģe, Latvijas Universitāte Politikas zinātnes nodaļas profesore, Inta Lase, starptautiska vēlēšanu novērošanas eksperte, Marta Rībele, pedagogs, Signālvēlēšanu domnīcas moderatore Rīga, Kārlis Zikmanis, Signālvēlēšanu rīkotājs Jelgavas pilsēta, moderēja sarunu Andris Gobiņš, Eiropas Kustība Latvijā prezidents. Diskusijā par pirmo Signalvēlēšanu rezultātiem tika izgaismotas vairākas būtiskas atziņas un izaicinājumi, kas saistīti ar jauniešu politisko līdzdalību un pilsonisko izglītību. 🔹Kārlis Zikmanis no Jelgavas, kurš organizēja balsošanu trīs pilsētas skolās, īpaši akcentēja pamatzināšanu trūkumu jauniešu vidū. Viņaprāt, ir jākoncentrējas uz ieguldījumu kritiskās domāšanas attīstībā un spēju analizēt informāciju – tas ir pamats, bez kura vēlēšanas kļūst par formalitāti, nevis apzinātu izvēli. 🔹Vēlēšanu eksperte Inta Lase uzsvēra, ka Signalvēlēšanas ir lielisks veids, kā jauniešiem praktiski izmēģināt savu roku tiešajā demokrātijā. Tomēr, pēc viņas domām, joprojām sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ka jaunietis ir līdzvērtīgs sabiedrības loceklis, kam pieder balss un izvēle. Viņa norādīja, ka bailes runāt par vēlēšanām skolā un piesardzība no iespējamas aģitācijas ir pārspīlētas – ir skaidra robeža starp izglītošanu un politisko ietekmēšanu. Patiesībā problēma slēpjas nevis jauniešos, bet pieaugušo nevēlēšanās dzirdēt viņu balsi. 🔹Dace Melbārde, Izglītības un zinātnes ministre, savukārt norādīja, ka problēmas sakne ir dziļāka – Signalvēlēšanas ir tikai redzamā daļa. Demokrātiskā līdzdalība prasa sistemātisku darbu – izglītības sistēmai un nozarei kopumā ir jāsagatavo jaunietis ne tikai vēlēšanu dienai, bet dzīvei demokrātiskā iekārtā. Viņa uzsvēra nepieciešamību stiprināt dialogu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem, pieminot Nacionālā jaunatnes dialoga potenciālu kā vienu no iespējamiem instrumentiem. 🔹 Politikas skolotāja Marta Rībele piekrita par dialoga trūkumu un atzina, ka skolotāju vadītās nodarbības vien ir par maz. Pilsoniskās izglītības apjoms mācību programmās esot pārāk niecīgs, lai jaunietis spētu gūt pilnvērtīgu priekšstatu par procesiem, kuros viņam būtu jāiesaistās. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir publiskot vēlēšanu rezultātus laikā, kad jaunietis vēl ir aktīvi iesaistīts – piemēram, vēlēšanu nedēļā –, jo tikai tad viņš spēj noķert momentu, būt procesā un sekot līdzi arī tālāk, piemēram, debatēm. Viņasprāt, nākotnē būtu vēlama vēl ciešāka pietuvināšanās īstajam vēlēšanu procesam, iespējams, pat organizējot klātienes vēlēšanas skolā. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka digitālā vide klasē ir būtisks izaicinājums, ko nevar ignorēt. 🔹 Žanete Ozoliņa piekrita par abpusēja dialoga nozīmi un pauda, ka jauniešiem ir jāsāk apzināties – politika nav kaut kas svešs vai atrauts no viņu ikdienas. Runājot par vēlēšanu rezultātiem, viņa teica, ka tie nav pārsteigums – skolas attieksme un iesaiste skaidri atspoguļojas arī balsojumā. Vienlaikus viņu priecēja tendence, ka vietējās politiskās partijas kļūst redzamākas jauniešu izvēlēs, un ka nacionālā līmeņa partijas nav masveidā svītrotas, kas liecina par augošu izpratni. Diskusija apliecināja, ka Signalvēlēšanas ir tikai viens posms plašākā līdzdalības ceļā. Lai gan projekts ir svarīgs solis, tas vien nav pietiekams – daudz lielāks darbs jāiegulda pirms tam, lai rezultāts nebūtu vien ilustrācija, bet liecība par nobriedušu pilsonisku apziņu.
Paziņojums par Signālvēlēšanu rezultātiem
❗ Vēršam uzmanību, ka 3.vietu Signālvēlēšanas partiju kopvērtējuma rezultātos dala divi politiskie spēki, nevis viens, kā tas izskanējis mediju ziņās. 🔹10.2% Progresīvie🔹8.25% Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”🔹7.95% Sarauj, Latgale! | 7.95% Jaunā Vienotība Aicinām medijus atspoguļot rezultātus korekti, vēršot uzmanību detaļām!
Noslēgušās Latvijā pirmās Signālvēlēšanas – rezultāti
Aktīvākie balsotāji Signālvēlēšanās bija Ludzas, Alūksnes, Balvu un Daugavpils valstspilsētas pašvaldības jaunieši, kur nobalsoja teju 30% 16, 17 gadīgo jauniešu. Zemākā aktivitāte – Ķekavas, Tukuma un Saulkrastu novados, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībās, kur nobalsojuši mazāk kā 10% jauniešu.Signālvēlēšanas notika trīs secīgās kārtās – jaunieši februārī un martā izstrādāja ieteikumus partiju programmām, aprīlī un maijā analizēja partiju programmas un tikai tad balsoja. Signālvēlēšanu īstenošana notika sadarbībā ar mācību iestādēm, jauniešu organizācijām un pašvaldībām. Redzam, ka tieši pieaugušie ar savu rīcību un attieksmi būtiski ietekmēja Signālvēlēšanu rezultātu – pedagogi, izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji, ierēdņi un amatpersonas, kas nebaidās no jauniešu balss, ir gatavi skaidrot politiskos procesus, mācot kļūt par aktīvu un atbildīgu pilsoni, radīja vidi, kurā jaunieši varēja praktizēt demokrātiju. Diemžēl ne visur tika radīti labvēlīgi apstākļi, tādējādi izgaismojot vājo demokrātijas kultūru. Kā uzsver Signālvēlēšanu projekta vadītāja Liene Valdmane: “Signālvēlēšanu īstenošanas laikā dzirdējām dažādas frāzes, piemēram, “Demokrātija nav prioritāte pavasarī, matemātika tagad ir svarīgāka; Mēs negribam, lai jūs stāstāt par vēlēšanām, jo tā taču ir aģitācija; Mana balss taču neko nemaina u.c..” Šāda pieaugušo nostāja rodas no pašu nezināšanas, bezatbildības un nepietiekamas demokrātijas izpratnes. Būt aktīvam pilsonim demokrātijā ir mūsu pienākums, nevis viena no brīvā laika pavadīšanas iespējām. Skola ir vieta, kur jaunietis drošā vidē var mācīties demokrātiju, ne tikai dažu mācību stundu ietvaros gūt teorētiskas zināšanas. Signālvēlēšanu rezultāti apliecina akūtu nepieciešamību pēc stratēģiskas pilsoniskās kompetences stiprināšanas Latvijas skolās, ja vien vēlme pēc aktīvas un līdzdalīgas sabiedrības nav tikai vārdi. Ja pieaugušie atrunājas, ka stāstīt par politiskiem procesiem ir tas pats, kas būt partejiskam, tad tas apliecina nezināšanu vai apzinātu liekulību. Izskaidrot, kā norit vēlēšanu process nav partejiskums. Mācīt analizēt partiju programmas nav partejiskums. Mēs audzinām apolitisku sabiedrību, taču demokrātiska sabiedrība šādi nevar pastāvēt, jo “vara pieder tautai” nozīmē uzņemties atbildību par sabiedrībā notiekošo. Kritiska domāšana, zināšanas, atbildība pret sabiedrību nerodas brīdī, kad jaunietis sasniedz 18 gadu vecumu – tikai sistemātisks process ved pie rezultāta, kas minēts Latvija2030: “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus.” PARTIJU KOPĒJIE REZULTĀTI BALSU SADALĪJUMS PARTIJĀM PAŠVALDĪBĀS Signālvēlēšanās (izlozes kārtībā) piedalījās 15 pašvaldības: Alūksnes novada pašvaldība, Balvu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldība. Signālvēlēšanas tika organizētas arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, Liepājas valstspilsētas pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Pateicoties Jelgavas jauniešu aktivitātei, Signālvēlēšanas notika arī trīs Jelgavas skolās.